Ierašanās Ksanadu

Cik daudzi gan ar kapli vaiga sviedros cīnās
Lai pāris izredzētie sliņķa mokas piedzīvotu.
- P. B. Šellijs. "Karaliene Meba"

Klusumā, ja neskaita kā iztālēm dzirdamo dzinēju dūkoņu, "Jaukais Enģelis" šāvās cauri izplatījuma tukšumam. Vēl tikai dažas minūtes, un tas atradīsies pietiekami tālu no planētas, lai varētu aizlekt vērpes telpā. Jurija vēl pēdējo reizi izdarīja navigācijas aprēķinu pārbaudi, pūloties ignorēt Kejas purpināšanu aizmugurējā sēdeklī.

"Es tomēr kaut ko nesaprotu, Jurij. Ja tie ir teroristi, tad kāpēc visas tās laupīšanas? Bet ja viņi patiesi ir noziedznieki, tad kāpēc tā bezjēdzīgā spridzināšana?" Keja izmisumā iesita sev pa ciskām. Izdzirdējusi skaļu protesta _mroau_, Jurija atskatījās, pamanot ka lauvas tiesu Kejas dusmu uz sevis uztver Mugi. Lielais kaķis bija izlaidies Kejas klēpī un tagad izskatījās visai aizkaitināts par tik negaidītu un mežonīgu pamodināšanu.

"Liecies mierā, Keja. Tu zini par tām nepatikšanām uz Ksanadu tikpat daudz, cik es. Tu taču izlasīji ziņojumu, vai ne?"

"Protams, ka es izlasīju," Keja attrauca, taču zem partneres ciešā skatiena mazliet piesarka. "Labi, labi, es to tikai pāršķirstīju. Bet tas bija neciešami garlaicīgs."

Jurija ieķiķinājās tajā ierastajā veidā, kas, kā viņa labi zināja, bija gatavs izvest partneri no pacietības. "Īpaši daudz jau nu tu nepalaidi garām. Garum gari saraksti ar noziegumiem, kam ir minimāla vai galīgi nekāda sakara savā starpā. Policijai nav izdevies aizturēt nevienu aizdomās turamo."

Keja pavīpsnāja. "Vietējie kovboji laikam ir pavisam nožēlojami."

"Tā varētu teikt. Tomēr, planēta bija klusa tik ilgu laika periodu, ka viņi droši vien aiz bezdarbības izlaidās slinkumā."

"Mjā. Izklausās ļoti garlaicīgi. Varbūt ka mēs mazliet atdzīvināsim šo vietu?"

"Piesargies, meitenīt. Mēs esam uzdevumā. Bez tam, vai atceries, ko šefs teica?

"Nebojā ballīti," Keja parādīja Jurijai mēli, pretī izpelnoties nicīgi uzrautu degunu par tik rupju žestu.

Tai mirklī "Jaukā Eņģeļa" autonavigators ieslēdzās, un kuģis iegāja vērpē.

Enģeļi ieradās kosmoportā bez jebkādām problēmām un ātri tika aizvadīti viņas jau gaidošajā limuzīnā. Jurija nojauta, par ko šobrīd domāja Keja - Kejas sejā bija rakstīta cerība, ka teroristi sadomās uzbrukt, lai viņai beidzot būtu vismaz kaut kas, ko darīt. Viņa izlēma ignorēt savas partneres nepacietību un tā vietā novērtēja apkārtējos skatus. Patiesību sakot, Jurijai pašai arī gribējās kaut ko uzsākt, taču Kejai likt to noprast viņa negrasījās. Meitenei tomēr pienākas kāds nieks pašlepnuma.

Un bija jau arī ko aplūkot caur limuzīna logu. Lai kur Jurija neskatītos, visur viss mirdzēja un zaigoja. Milzīgi reklāmas plakāti un hologrammas laistījās ik uz soļa. Mašīnas uz ielām redzēja vai nu ekstra luksus variantus, vai arī visātrākos sporta modeļus. Un ja runāja par cilvēkiem... visur, kurp vien vērsās Jurijas skatiens, bija redzami cilvēki tērpos no vissvaigākajiem modes katalogiem. Visa tā izšķērdētā bagātība sāka uzdzīt Jurijai pretīgumu, kā arī nelielu devu greizsirdības.

Beidzot limuzīns apstājās pie ēkas, kam, salīdzinot ar citām Jurijas līdz šim redzētajām ēkām, uz pieres bija rakstīts 'oficiāla mītne'. Ārpusē uz kāpnītēm viņas jau gaidīja kāds jauns sekretārs, kas acīmredzami nebija radis satikties ar divām tik jaukām sievietēm. Kā jau parasti, Keja uzsāka flirtu jau izkāpjot no limuzīna. Redzot, kā jaunais cilvēks sāk sarkt un raustīt valodu vēl ilgi pirms viņas sasniedza savu ceļamērķi, Jurija tikko spēja apvaldīt smieklus. Pie kabineta durvīm, kur sekretārs jau pagriezās lai aizietu, Keja piemiedza Jurijai ar aci. Jurija, nevēloties laist garām izklaides iespējas, kairinoši noplivināja savas skropstas pret nabaga puisi, kamēr Keja piespiedās viņam klāt no otriem sāniem un klusā balsī pavaicāja pēc viņa komunikatora numura. Nabaga sekretāram tas bija par daudz, viņš izmetās no priekštelpas tā it kā viņam uz papēžiem mītu pats nelabais.

"...nogribējušās seksbumbas..." bija viss, ko Jurija izdzirdēja no pēkšņi pārtrūkušās sarunas, viņai atverot kabineta durvis. Vispār jau tas bija labi, ka Kejas uzmanību joprojām saistīja bēgošais sekretārs, Jurija pati tik tikko savaldījās lai neeksplodētu dusmu lēkmē. Un viņa zināja, ka Keja nekad nespētu sevi savaldīt.

Viegli noklepojusies, pavecāka sieviete piecēlās no milzīgā rakstāmgalda kas aizņēma lielāko daļu no kabineta, viegli palocīja galvu un uzrunāja ienācējas: "Ļaujiet man iepazīstināt jūs ar sevi. Es esmu Brianna Kalindorfa, Ksanadu valdošās padomes priekšsēdētāja." Viegls mājiens uz nenosakāma vecuma vīru, kas sēdēja uz dīvāna. "Padomes loceklis Edvards Sinklērs. Kā virknes mūsu lielāko uzņēmumu pārstāvis, viņš šeit pārstāv pilsētas biznesa virsotnes."

Sinklērs palocīja galvu sveicienam. Viņš bija visai pievilcīgs - gara auguma, muskuļots, gaiši brūniem matiem, kas diemžēl jau sāka sirmot. Tomēr kaut kas Sinklērā lika Jurijai piesargāties. Viņam piemita tāda mazliet bīstama zvēra aura, un viņš šķita esam visai pašpārliecināts. Kejai, protams, interesēja tikai viņa izskats. Jurijai nācās iespert viņai pa potīti, lai piespiestu partneri atkal pievērst uzmanību Priekšsēdei.

"Es pieņemu, ka jūs esat iepazinušās ar informāciju, ko mēs iesniedzām WWWA. Īsumā, mums ir izveidojusies teroristu organizācija, kas sauc sevi par 'Sapņotājiem'. Pamatsastāvs viņiem ir bariņš mazgadīgu noziedznieku, kas ieņēmuši galvā idejas, ka var tikt pie visa nedarot neko. Tās pāris prasības, ko viņi ir izvirzījuši, visas grozās ap tēmu 'vienlīdzīga bagātību sadale'." Jurija ievēroja pretīguma izteiksmi, kas uz mirkli pazibēja Priekšsēdes sejā. "Viņi skatās uz visu to bagātību, kas ir tiem visapkārt, un tā vietā, lai cītīgi strādātu un ar smagu darbu nopelnītu to visu tāpat kā citi godīgi pilsoņi, viņi ir iedomājušies, ka viņiem ir tiesības to saņemt par velti."

"Mūsu kārtības uzturēšanas spēki nekad nav bijuši paredzēti tāda veida noziegumu apkarošanai. Mēs esam miermīlīga planēta, kas piedāvā visas iespējamās atpūtas iespējas visiem, kas vien to vēlas. Kā jūs droši vien zināt, ienākumi no atpūtas un izklaides industrijas ir mūsu ekonomikas galvenais iztikas avots. Ja ziņas par nesenajiem notikumiem sāks plaši izplatīties, mūsu ekonomika sabruks, jo saruks atbraukušo viesu skaits." Viņa paskatījās uz Enģeļiem ar vāji slēptu satraukumu. "Es ceru, ka jūs darīsiet visu, kas ir jūsu spēkos, lai atrisinātu šo lietu pēc iespējas ātrāk un klusāk?"

"Neuztraucieties. Mēs esam pašas labākās Aģentes!" Keja atsaucās. Viņa izskatījās aizvainota, jo nez kāpēc Priekšsēde nelikās vairāk pārliecināta par Kejas apgalvojumu kā Goulets par Jurijas solījumu.

"Nu bet protams," Sinklērs sarkastiski piezīmēja. "Mēs taču visi esam dzirdējuši par, teiksim tā, Netīrā Pārīša 'varoņdarbiem'." Keja un Jurija abas saslējās, tomēr piespieda sevi savaldīties. Priekšsēdes stingrais skatiens savukārt lika Sinklēram norīt nepasacītu to, ko viņš vēl grasījās piebilst.

"Jebkurā gadījumā," Kalindorfa turpināja, "Jūs strādāsiet kopā ar mūsu policijas virsnieku, kas ir atbildīgs par šo lietu." viņa piespieda slepenu pogu uz sava rakstāmgalda. "Sūtiet iekšā virsnieku Sidhelamu."

Atvērās sānu durvis, un ienāca viens no jaukākajiem vīriešiem, kādus Jurijai bija gadījies sastapt. Gari, zīdaini ogļmelni mati, gaišzilas bērnišķīgas acis un kustības kā profesionālam dejotājam.

"Lietas uzreiz sāk rādīties labākā gaismā," Keja nočukstēja.

"Nu protams, tev bija tas jāpasaka. Viņš ir policists, ar tiem nekad nav nekāda lielā prieka," Jurija atčukstēja pretī. "Un es pirmā viņu pamanīju."

Nezinādams par savas personas aprunāšanu, virsnieks Sidhelams pienāca pie Pārīša, lai apsveicinātos. "Labdien. Es esmu Čārlzs Sidhelams, bet jūs varat saukt mani par Čaku, tā dara visi mani draugi." Viņš sarokojās ar Eņģeļiem. Kas patiesi pārsteidza Juriju, bija fakts, ka to darot, Sidhelams skatījās viņām acīs. Vairumam puišu skatiens parasti aizkavējās kādus pāris sprīžus zemāk.

Priekšsēde pagriezās un uzrunāja Čaku personiski. "Virsniek, esiet tik laipns, pavadiet šīs aģentes uz policijas galveno mītni un iepazīstiniet ar svaigākajiem notikumiem. Lēdijas, mūsu planētas vārdā, es novēlu jums veiksmi jūsu uzdevumā." Ar šiem vārdiem, viņa ātri izvadīja visus ārā no sava kabineta.