„Esiet sveicināti Cūkkārpas studenti un pasniedzēji, draugi un viesi, un prominentas personas, šajā ilgi gaidītajā Karambola spēlē starp apbrīnojamo Grifidoru komandu un nožēlojamo Slīdeņu. . . "

„Džordan!" ierēcās Maksūra.

„Ērm. . . oponentu Slīdeņu komandu." Lī vainīgi sarāva uz augšu plecus. „Kā jau daudzi no jums droši vien zina… vismaz tie, kas prot lasīt, tā ka par Slīdeņiem es nevaru galvot… šodienas sacensības būs pilnīgi unikālas. Pateicoties Grifidoru komandas kapteiņu absolūtajam idiotismam, ceturtā un vecāko kursu studenti šodienas spēlē piedalīsies kaili. Laikam jau tāpēc tribīnes šodien ir tik pārpildītas. Vērojot pūli man visapkārt, es ar drošu sirdi varu apgalvot, ka jūs visi degat nepacietībā aplūkot vai nu mūsu satriecoši daiļās dzinējas, vai arī nevarat vien sagaidīt mūsu varoņa Harija Potera pašu vīrišķības iemiesojumu…."

„DŽORDAN! KO TU DARI?!"

„Bet profesore… Ir taču pilnīgi skaidrs ka teju vai katrs klātesošais IR iegādājies TO kalendāru…" Lī klusi sāka protestēt.

„Nenovirzies no tēmas, koncentrējies uz spēli, Džordan, nevis uz apģērbu."

„Vai tā iztrūkumu," Lī pavīpsnāja.

„Vai tā iztrūkumu…" Maksūra pamāja, un tad viņas seja savilkās visai nosodošā izteiksmē. „Turies pie faktiem, Džordan. Nepieliec neko no sevis. Un es ieteiktu tev paskaidrot visiem klātesošajiem par pieņemtajiem drošības mēriem, lai neviens nekristu panikā pamanījis lidojam pūķi."

Lī nogrozīja acis, tomēr no jauna pacēla savu zizli. „Pirms sāksies spēle, es gribētu brīdināt visus skatītājus par dažām nepieciešamām drošības procedūrām šīsdienas spēles laikā. Laiku pa laikam jūs varēsiet pamanīt gaisā lidojam pūķus. Nebaidieties, tie ir Pūķsardze, nevis kāds savvaļas pūķis kas uzdūries milzīgam cilvēku pūlim klajā laukā un nolēmis papusdienot…."

„DŽORDAN…"

„Papildus tam visam, sakarā ar visai iespējamo Paši-Zināt-Kā spēku uzbrukumu, mēs esam parūpējušies lai viņam ierodoties, vecais kraķis kristu traku dusmu un histērijas lēkmē un zaudētu spēju domāt racionāli. Kā jau zināt, jums visiem tika ieteikts ierasties uz spēli Moldīmorta apmetņos, ja atļauts piebilsts, izcils Moldīmort Inc ražojums, kuru vada mūsu visu mīļotais Harijs Poters ar savu labo roku, apburošo palīdzi no Vīzliju klana, Džinniju Vīzliju. Šī jaunā un plaukstošā kompānija jau ir dāvājusi mums visiem daudzus lieliskus izgudrojumus, un katru dienu turpina iznākt arvien jauni. Daudziem no jums jau bija iespējams iegādāties „Kailā Karambola" kalendāru, kurā ir redzami uzlecošā profesionālā karambola zvaigzne, mūsu bijušais Grifidoru komandas kapteinis un vārtsargs Olivers Žagars, kā arī Viktors Krums, neatvairāmais meklētājs no Bulgārijas. Bet protams, galvenā kalendāra zvaigzne ir Harijs Poters visā savā dabiskajā skaistumā! Un šo skaistumu jums tūlīt pat būs iespēja baudīt visā krāšņumā! Un, lēdijas, tas puisis ir to vērts lai ar viņu mielotu acis."

„DŽORDAN! TŪLĪT IZBEIDZ REKLAMĒT…" Maksūras balss aprāvās, kad viņa pūlējās piemeklēt vārdus lai taktiski izskaidrotu savu prasību.

„Harija mantību?" Lī nevainīgā tonī painteresējās.

„Jā." Viņa veltīja viņam negantu skatienu.

Džordans diskrēti ieklepojās. „Jebkurā gadījumā, reklāmas plakāti un karogi, lai arī tie varētu aicināt jūs pirkt vairāk un vairāk, patiesībā ir novietoti šeit lai nojauktu koncentrēšanos dažiem ļaunprātīgiem viesiem, kas varētu te ierasties. Pa visu skolas un stadiona teritoriju stratēģiskās vietās ir izvietojušies Aurori, un ir liktas lietā visspēcīgākās aizsardzības burvestības, kas zibenīgi atsēdinās uz pakaļas katru aizrāvušos Nāvēdi. Uzbrukuma gadījumā lūdzu nekrītiet panikā un ļaujiet burvju apsardzei, pūķiem un burvestībām par visu parūpēties."

Viņš pašķielēja ar acs kaktiņu un pamanīja ka Maksūra atviegloti uzelpo un atslābinās, un pie sevis apmierināti pasmīnēja. Tas taču bija tik jautri, pavilkt uz zoba tik stingro Torņa priekšnieci ar nevainīgiem bet divdomīgiem mājieniem un pusvārdiem.

„Un tagad, pirms uz laukuma sāk ierasties spēlētāji, atļaujiet man iepazīstināt ar šodienas spēles dalībnieku sarakstu. Grifidoru komanda spēlēs sekojošā sastāvā: kapteiņi un Āmurgalvas… ak, es gribēju teikt, sitēji ir Freds un Džordžs Vīzliji, tie muļķi, kuru dēļ mūsu varoņi ir nonākuši šādā situācijā…"

„Džordan, es tevi brīdinu…" Maksūra nošņācās visai klusi, bet tik un tā viņu izdzirdēja viss stadions

„Grifidoru dzinēji būs tikapat skaistā cik talantīgā Alisija Spineta, satriecošā Endželīna Džonsone un neuzvaramā Ketija Bella…" Pār visu stadionu pāršalca sajūsmas saucieni un svilpieni. „Grifidoru Sargs, jauniņais komandā, taču jau pierādījis sevi kā veiksmīgu spēlētāju, ir trešgadnieks Alekss Merkadors, kas, saskaņā ar derību noteikumiem, varēs atrasties uz laukuma un apsargāt vārtus uniformā." Skanēja smiekli un aplausi, un kā pienākas īstā stilā, krescendo kāpa ar katru mirkli. „Un pēdējais, visu laiku izcilākais meklētājs, kas nekad nav palaidis garām zibsni, vienīgais…" sākās sajūsmas spiedzieni „… neatkārtojamais…" svilpieni, ūjināšana un skandināšana pieņēmās vēl vairāk skaļumā, „… HARIJS … POTERS!" Rēkoņa stadionā bija apdullinoša.

Ar vienu ausi Lī izdzirdēja Maksūru grūti nopūšamies. Nu bet kurš gan komentētājs varētu ignorēt faktu, ka Harijs Poters bija ne tikai Burvju Pasaules slavenība, bet arī jauna un uzlecoša Karambola superzvaigzne. Sasodīts, viņam pat bija pašam savs bizness, kas padarīs viņu par sasodīti bagātu vēl pirms skolas beigšanas.

Lī ieturēja pietiekami ilgu pauzi, lai sajūsmas saucieni nedaudz noplaktu. „Un tātad, Slīdeņu salašņas…"

„DŽORDAN!" Dievs žēlīgs, tai sievietei nu gan bija satriecoša balss un dzirde.

„Komanda." Viņš strauji palabojās. „Slīdeņu komanda šodien spēlēs sekojošā sastāvā: Kapteinis un dzinējs – Markuss Flints!" Kā mūzika Lī ausīm, izņemot nelielo tagadējo un bijušo Slīdeņu klaigāšanu, viss pārējais stadions eksplodēja skaļā 'būūū!' rēcienā. „Dzinēji – Deniss Voringtons, Kristofs Montegjū. Sitēji, kaut arī viņi paši lieliski kalpotu par āmurgalvām, Igijs Bouls un Gunters Derriks. Nepraša sargs Bletčijs rūpēsies par vārtu aizsniedzamību, un meklētāja lomu tēlos komandā par kukuli iekļuvušais…

„DŽORDAN! TŪLĪT PAT IZBEIDZ!"

„...Drako Malfojs un viņa mirdzošā Nimbus 2001 kolekcija, ko izmanto ikviens labi uzpirktais šīs komandas loceklis…"

„DŽORDAN, JA TU TŪLĪT PAT NEPĀRTRAUKSI!"

„Atvainojiet, profesore, manas Torņa lojalitātes jūtas man pamaisījās galvā," viņš tēloti izmisīgi atvainojās, tai pat laikā pasmīnot. „Un tagad, ja mēs visi varētu piecelties, sagatavojieties Burvju Himnas dziedāšanai."

Ar lielu troksni visi klātesošie piecēlās kājās, labās rokas pārliktas pār krūtīm patriotiskā žestā, ar plaukstu pāri sirdij. Un tad un tikai tad sākās vislielākā traģēdija tam, ko nozīmēja būt burvim.

Mūzikas kropļošana bija absolūta. Kaķu koncerts pacelts pārākajā pakāpē, un Džordans, par spīti savām patriotiskajām jūtām un mīlestību uz Karambolu, savam komentatora postenim un mīlestību uz visu burvju pasauli, notrīsēja pretīgumā.

Par laimi, mīļotās himnas spīdzināšana neievilkās pārāk ilgi. „Lieliski. Lieliski ļaudis… vienkārši apburoši. Un tā, kad nu ir pabeigts ar visām preambulām… SPĒLĒSIM KARAMBOLU!"

Atkal stadionu pāršalca pūļa sajūsmas rēcieni. Lī pašķielēja lejup uz komandu izejas durvīm, un pie sevis iedomājās, kas gan varētu darīties šobrīd Grifidoru ģērbtuvē. Ak, kā gan viņš vēlētos palikt par mušu un parāpot pa šīm sienām. It īpaši ja ņem vērā, cik gan daudz salikto acu viņam būtu, lai spētu no sirds novērtēt komandas dzinēju satriecošos daiļumus… Viņš aizgrābti nopūtās, un sarāvās kad Maksūra veltīja viņam kārtējo dusmu pilno skatienu.

Pūlis noelsās, kad Slīdeņu komanda izšāvās laukumā no savas ģērbtuves, viņu sudrabaini zaļās uniformas asā kontrastā ar zilajām debesīm un baltajiem pūkainajiem mākonīšiem. „Un… kā pirmie uz laukuma izlido Slīdeņi… FLINTS, VORINGTONS, MONEGJŪ, BOULS, DERRIKS, BLETČIJS uuuun… MALFOJS!"

Pūlis uzgavilēja, taču garantēti tas bija vairāk prieks par spēles sākšanos, kā Slīdeņu apsveikšana. Vairums galvu tāpat palika pavērstas uz Grifidoru ģērbtuves pusi. Pat gaisā bija jaušama šī spriedze, šis saspīlējums, šis … izsalkums…

Pametis skatienu apkārt, Lī pamanīja Džinniju Vīzliju un Hermioni Grendžeru mierīgi sēžam vienā no labākajām ložām stadionā. Viņas izskatījās pilnīgi mierīgas, ļoti atslābušas un šķita esam absolūtā harmonijā ar visu kas notikās viņām apkārt. Nu jā, ja varēja ticēt baumām, tad Džinnija jau bija paguvusi skolas iekārotākos dārgumus ne tikai redzēt tuvumā, bet arī šo to vairāk. Viņa jau varēja atļauties būt tāda nosvērta, bet Hermione? Nu jā, var jau būt ka viņai Rons tiešām patika vairāk nekā Harijs, par spīti tam ka Torņa iekšienē slēgtajās derībās Harijs bija līderos ar ievērojamu pārsvaru. Sasodīts, laikam nāksies strauji mainīt likmes…

Nevarēja būt pagājušas vairāk kā dažas sekundes, taču katram klātesošajam tas noteikti likās stiepjoties veselu mūžību, iekāms Grifidoru komanda izlidoja no savas ģērbtuves… Toties TO nepamanīt nebija iespējams. Piepešā pūļa noelšanās, un tad mežonīgie sajūsmas rēcieni un spiedzieni lieliski paskaidroja visu notiekošo. Sargs Alekss Merkadors ieņēma savu pozīciju tērpies sarkani zeltainajā uniformā, bet smīns viņa sejā bija tik ļauns, ka to apskaustu lielākā daļa Slīdeņu.

„UUUNNN GRIFIDORU KOMANDA… VĪZLIJS, VĪZLIJS, BELLA, DŽONSONE, SPINETA, MERKADORS un… POTERS!"

Divas lielas zilas lodes mežonīgā ātrumā aizšāvās garām komentatora tribīnei, un Lī nācās brīdi saberzēt acis un ieskatīties ciešāk, lai pārliecinātos, ka tas ko viņš tikko redzēja nebija ilūzija. Tie idioti taču tiešām bija to izdarījuši! Viņi no tiesas bija paņēmuši un noziedušies ar Isatis tinctoria. „Un tiem cilvēkiem tribīnēs, kas aplūko šos divu izcilo Grifodoru pārstāvju dīvainās miesas, tie divi zilie ķēmi uz slotām patiešām ir Vīzliju dvīņi! Es tikai ceru, ka viņi apzinās, tā krāsa nenāks nost no viņu ādas vēl kādus pāris mēnešus!"

Stadions eksplodēja smieklu lēkmē.

Te gan bija neliela satraukta murmināšana attiecībā uz trim meitenēm garajos apmetņos, kas šūpojās tribīņu priekšā uz savām slotām, vaļā atlaistiem matiem un kvēlojošām sejām. No tribīnēm pat atskanēja dažs vārgs protesta brēciens, taču viss ko tas panāca, bija iededzināt triju dzinēju sejās īsteni velnišķīgu skatienu.

Lī vēlāk pateicās dievam, ka viņam pietika prāta neko nekomentēt.

Viens ašs rokas mājiens, un perfekti sinhroni trīs apmetņi aizlidoja sāņus, lai noplivinātos lejā stadionā kā šifona šallītes vējā. Meitenes palika sēžam uz slotām krūšturos un īsos plisētos svārciņos, ar gariem zābakiem līdz ceļgaliem ieskaujot viņu slaidās garās kājas. „Ak dievs," Lī nomurmināja pie sevis.

Maksūra kaut ko pie sevis murmināja, bet tik klusi ka Lī nespēja neko saprast. Vecā sieviete bija aptvērusi galvu ar rokām un šķita esam sāpju pārņemta.

Ar pāris ātrām sinhronām kustībām Ketija, Alisija un Endželīna pazaudēja vienu zābaku… Trīs melni zābaki novēlās zemē un palika guļam ideālā trijstūrī, pazibot garām tribīnēm, ļaujot tām novērot visu kritienu. Tad tiem sekoja otrais zābaku trijnieks, un pēc tam ar rāvienu lejup aizplīvoja arī svārki, atstājot viņām mugurā tikai stringa biksītes un krūšturus.

„Mums vajadzēja noslēgt derības, kurš čalis gan te varētu palikt nesatricināms," Lī pie sevis nomurmināja. „Sasodīts…"

Tad lejup aizlidoja arī krūšturi, un rēkoņa stadionā pieņēmās spēkā, vīrišķības pilns testosteronu eksplozijas rezultāts. Un tad tiem sekoja arī stringi, un tas vaids, kas atskanēja no tribīnēm…

„Ak kungs," Lī iepīkstējās aizlauztā balsī. „E… Nu jā… Tas viss… piedienas pie … mača noteikumiem…" Viņš pat neapzinājās, kā viņa trīcošā balss pārskan visu stadionu.

Bet pašā stadiona centrā augstu gaisā uz savas slotas sēdēja Poters. Viņš bija stalti izslējies, izgriezis krūtis, atmetis atpakaļ galvu un šobrīd atgādināja Adonisu no grieķu leģendām. Un ja visi stadionā esošie vīrieši skatījās tikai uz meitenēm, tad varēja droši apgalvot, visas stadionā sēdošās sievietes vēroja Poteru. Pie velna, Lī atzinās, skatoties uz lieliskāko Burvju pasaules tīni, ja vien viņš pats nebūtu heteroseksuāls, tad arī viņu tas varētu iekārdināt.

Interesanti, ka Drako riņķoja turpat netālu, visai tuvu no Potera. „Un tā abas komandas ieņem savas pozīcijas, un izskatās ka spēle tūlīt pat varēs sākties un beigties ar Grifidoru uzvaru, jo Slīdeņu meklētājs šķiet šobrīd vairs nespēj saprast atšķirību starp Zelta Zibsni un Potera…"

DŽORDAN!" Maksūras ķērciens bija vairāk kā pilns ar trakām dusmām.

„Ups…" Džordans saviebās.

Par laimi, Hūča madāma tobrīd deva signālu abām komandām atkāpties no spēles centra. Ar maģiski pastiprināto balsi, viņa atklāja spēli ar savu parasto uzrunu. „Es gribu redzēt tīru spēli, tas attiecas uz visiem" viņa sacīja, veltot abu komandu kapteiņiem (un otrajiem kapteiņiem) niknu skatienu

„Un tā spēlētāji ieņem pozīcijas, gaidot kad tiks palaists vaļā sviedenis," Lī atkal atgriezās pie savu pienākumu pildīšanas. „Hūča kundze paceļ pie lūpām svilpi, un… Sviedenis ir spēlē! Ketija Bella, labākā Grifidoru dzinēja, kas vien spēlējusi šajā komandā, pārtver sviedeni un … ak dievs, kā viņa nogrozīja savu dibentiņu abu Slīdeņa sitēju priekšā, izskatās abi ir uz kādu brīdi ārā no spēles!"

„DŽORDAN!"

„Kapteinis Markuss Flints metas šķērsām lai sacenstos ar Bellu par sviedeni… Spineta metas palīgā. O, es varu derēt, ka Flints tur daudz ko dabūja redzēt, viņš aizlido garām! Ketija padod atpakaļ Endželīnai… Ak kungs, kā tās krūtis šūpojas!"

„DŽORDAN!" Maksūras balss ielauzās augšējās oktāvās.

„Vai es to skaļi pateicu? Ups… Džonsone pārtver Sviedeni, atkal padod atpakaļ Alisijai… Bletčijs metas nirienā … VĀRTI! 10 punkti Grifidoram! Slīdeņi saņem sviedeni. Dzinējs Montegjū uzvairās no āmurgalvas un metas nitienā, lai izvairītos no sadursmes ar Spinetu. Viņi metas uz vārtiem, viņa komandas biedri Bouls un Derriks triec āmurgalvas pa Grifidora dzinējiem, lai tos atdzītu mazliet nost no Montegjū. Ohō! Metiens! Merkadors veiksmīgi bloķē! Joprojām desmit – nulle Grifidoru labā!"

„Džonsone pārtver sviedeni, viņa sāk uzbrukumu… PIE VELNA, KAS TAD TAS?!"

Maksūra pielēca kājās ar ieplēstu muti, taču šoreiz ne jau Džordana piezīmju dēļ, bet gan pamanījusi to kas šobrīd darījās lejā uz Karambola stadiona laukuma. Tad viņa pazuda, tā ka apmetņa stērbeles vien nogriezās pa gaisu.

„Lēdijas un džentlmeņi, uz karambola laukuma mums ir nelūgti viesi nāvēži." Bija vajadzīgs kāds brīdis, lai Lī acis piemiedzis saprastu kas patiesībā norisinājās tur lejā, un tad acīmredzami pārvērtēja savas prioritātes. „Abas komandas varonīgi turpina spēli… Voringtons ir ar sviedeni, viņš asi pagriežas lai izvairītos no Džonsones un … Tas sāpēja! Bella pārtver sviedeni. Pārmet sviedeni Spinnetai, kas pašaujas zem āmurgalvas izcilā nirienā. Iznirst tieši priekšā Boulam… Boul, tev bija jāņem pa labi, nevis pa kreisi… Nekas, vēl pāris āmurgalvas ribās, un varbūt tu kļūsi gudrāks."

Ap to brīdi nāvēži laikam beidzot bija noorientējušies un aptvēruši, kas ar viņiem notiek. Tieši īstā brīdī, jo nākamajā mirklī visas reklāmas stadionā iemirdzējās jaunākā Potera izstrādājuma reklāmā.

„NOGALINIET VIŅU! NOGALINIET VIŅU!" melnā tērpies Nāvēdis histēriski lēkāja laukuma centrā. „ES GRIBU REDZĒT POTERU MIRUŠU!"

Lī pasmīnēja. „Lēdijas un džentlmeņi, tiem, kas vēl šaubījās, nupat ir dota reta iespēja pašiem savām acīm aplūkot atgriezušos Paši-Zināt-Ko! Jā, jā, pievērsiet acis tam lēkājošajam idiotam stadiona centrā!"

Patiesi, kādam kas sevi dēvēja par Tumsas Valdnieku, tas bija visai nožēlojams skats. Bāls kā krīts, samiegtām acīm un ieplēstām nāsīm… Tagad viņš patiesi mazliet atgādināja rāpuli. Toties tās putas lūpu kaktiņos...

„Ak, es redzu, Lūcijs Malfojs un Vinsents Gouls vecākais pavada savu pavēlnieku," Lī vai aizrijās, kad Voldemorta plosīšanās norāva maskas diviem tuvākajiem nāvēžiem.

„NOGALINIET VIŅU! NOGALINIET VIŅU! NOGALINIET VIŅU!"

Negaidot asa kustība gaisā pievērsa sev visu stadionā esošo uzmanību, ieskaitot Nāvēžus. Tas izskatījās tā, it kā Harijs Poters būtu visžēlīgi izlēmis ļaut Lordam Voldemortam pamēģināt piepildīt savu viskarstāko vēlēšanos. Satriecoši skaistā pikējumā viņš metās lejup no stadiona augstumiem, izvairoties no pa viņu tēmētajiem Nāvēžu lāstiem un pikējot tieši uz Voldemorta pozīcijām.

„NOGALINIET VIŅU! NOGALINIET VIŅU! NOGALINIET VIŅU!"

„Poters laikam ir zaudējis prātu!" Džordans šokā paliecās uz priekšu. Spēle visapkārt turpinājās, par spīti tam ka daļa spēlētāju aizgrābti vēroja Potera straujo nirienu. „Un es…"

Harijs bija tikai metru no Tumsas Pavēlnieka, kad viņa roka atrāvās no slotas un pastiepās pret Voldemortu. Viss, ko varēja redzēt tie skatītāji, kas redzēja Harija seju, bija tas, ka Poters pasaka pāris vārdus Tumsas Valdniekam, un tad ar asu vēzienu viņa roka nozūd Voldemorta kapucē, lai pēc mirkļa iznirtu no tās ar Zelta Zibsni rokā.

„Simtpiecdesmit punkti Grifidoram! Lai slava Poteram! Viņa acs nekļūdīgi zekoja Zibsnim, un spēle ir galā! Ar rezultātu simtsešdesmit pret nulli, Grifirori uzvar!" Lī uz brīdi ieturēja pauzi. „Sasodīts! Tā noteikti ir pati īsākā spēle Karambola vēsturē!"